Ja veiktu aptauju un vidējam latvietim pavaicātu – “Kas ir Šveiks?”, kāds nevilcinoties atbildētu – krietnais kareivis! Cits sāktu dungot: “Spraud man puķi…”, vēl kāds – dziesmu par seksuālajiem čiekuriem, bet vai visi atcerētos grāmatu ar asprātīgajām dēkām par jocīgo vīru, vārdā Šveiks?
Šveiks Latvijā ir iemīļots gan grāmatas, gan teātru iestudējumu dēļ. Izrādes bieži bagātīgi aizdarītas ar melodiskām dziesmām – ironiskām, priecīgām, skumjām, humora pilnām. Šveika dziesmas dzīvo vēl ilgi pēc tam, kad izrāde savas skatuves gaitas beigusi – “Mīļā, ķeizars mani karā sauc”, “Ardievu, meitenes”, “Karalauka pasts” un vēl, un vēl...
Šveiks, pareizāk, tā autors Jaroslavs Hašeks nav nekāds jaunais – tūlīt 140, bet viņa radītā varoņa Šveika apgalvojums: “Kad tēvija ir briesmās, katram kroplim ir jābūt savā vietā!” joprojām ir aktuāls. Kamēr pastāvēs valsts, būs arī ierēdņi, birokrātija un visas tās nejēdzības, pret kurām vislabāk prot cīnīties vienīgi krietnais kareivis Šveiks!
Var jau būt, ka tā ir tikai sagadīšanās, bet šoruden ar dziesmu spēli “Šveiks – toreiz un tagad” daudzās Latvijas pasākumu norises vietās Šveiks, kā arī viņa draugi un nedraugi, būs atkal klāt!
Ar skanīgām dziesmām – gan Ivara Vīgnera, gan Valta Pūces radītām. Ar trāpīgiem dziesmu vārdiem – gan Jāņa Petera, gan Pētera Brūvera dzejotiem. Ar humora pilnu stāstnieku – Valteru Krauzi, ar aktieri Edgaru Pujātu, dziedātāju Mārtiņu Ruski, lielisku mūziķu grupu Mārča Auziņa vadībā, ar dziedātājām, kas nav tikai dziedātājas vien – Intu Gudovsku, Anitu Levšu un Olgu Stupiņu.
Režisors Valdis Pavlovskis un producents Jānis Kļaviņs piedāvā satikties vecajā labajā krodziņā “Pie kausa”, sešos vakarā pēc kara. Īpašā zīme – balta puķe pogas caurumā!

*Darbosies Bērnu istaba.